Latvijas Futbols #21 | Page 14

daudz pļāpā par neko , nekas nesanāk . Ir jābūt kāpumam un kritumam - es pats to visu esmu ļoti daudz trenējis . Ātrruna man bija ļoti labi iestrādāta , ko atzīmēja arī Boriss . Salīdzinājumam : piemēram , tagad mazmeitai , kura tūlīt ies otrajā klasē , ir jāizlasa aptuveni sešdesmit vārdi minūtē . Es toreiz dragāju pāri trīssimt ! Tas nebija tāpēc , lai visu laiku izmantotu ātrrunu , jo tad tu paliec monotons , bet tāpēc , lai dabūtu kāpumus un kritumus , kas laukumā visu laiku ir . Diemžēl tas liktenis bijis tāds , ka nereti nācās komentēt neinteresantas un bālas spēles , tāds švakas kvalitātes futbols . Komentēt augstas klases futbolu ir salīdzinoši vienkārši . No konfektes uztaisīt konfekti nav grūti , bet ja tā jāuztaisa no kaut kādas mīklas , tad tas vairs nav tik vienkārši . Mans uzdevums bija padarīt pārraidi interesantāku , klausāmāku , baudāmāku . Ja es nespēju to konfekti klausītājam piedāvāt , tad es neesmu futbola reportieris . Ja man prasa , kādam ir jābūt reportierim , es atbildu - objektīvam , bet , ja man jautā , vai es vienmēr esmu bijis objektīvs , tad atbildu - dabīgi , ka ne . ( Smejas .) Man ir bijušas gan mīļākās komandas , gan mīļākie spēlētāji , gan tiesneši , gan treneri . ( Smejas .)
- Kā nosargāt to noslēpumu , lai klausītāji to nenojauš ? - To var izdarīt . Komentētājs var daudz izdarīt . Ja tev tas spēlētājs patīk un gribi viņu piesegt , to var izdarīt . Piemēram , ja viņš izdara briesmīgu piespēli vai rupji kļūdās , radio to vari vienkārši noklusēt .
- Ko visvairāk ir sanācis radio komentēt ? Pieļauju , ka tā varētu būt PSRS 1 . līga un Daugavas spēles ? - Tas tiesa , Daugavas spēļu bijis tiešām ļoti daudz . Ar tām es arī sāku . Tāpat šeit uz vietas bija klubu spēles , taču ļoti daudz bija dažādas PSRS līgu spēles .
- Tā atmiņu sajūta no pilna Daugavas stadiona vēl palikusi ? - Jā , atceros , ka Daugavas stadions bija pārpildīts un pat bija cilvēki , kas bija salīduši liepās iepretim galvenajai tribīnei . Toreiz tās izklaides nebija tik daudz kā tagad , bet futbols tomēr bija īpašs , tas bija kā lieli svētki . Arī pats vienmēr uz futbolu devos nevis kā uz darbu , bet uz svētkiem . Patika ierasties aptuveni pusotru stundu pirms spēles , kad viss vēl bija kluss un vērās vaļā pirmie kioski , kur varēja nopirkt pīrādziņus un limonādi . Patika pasēdēt un vērot , kā ierodas skatītāji un fani . Ar viņiem varēja aprunāties , jo tos cilvēkus jau gadu gaitā iepazīst . Interesanti bija aprunāties ar visiem , vai viņš spēlē meistarkomandā , fano vai trenē . Tā bija tāda viena saime . Futbols man ir neaizmirstami mirkļi . Arī pats Daugavas stadions man ir ļoti mīļā atmiņā . Man ir bilde no laika , kad to sāka jaukt nost . Es tur stāvu ar stadiona atlūzām rokās un asarām acīs .
- Kā toreiz noritēja gatavošanās spēlēm , jo tā informācijas aprite jau nebija tik vienkārša kā tagad ? - Īsti jau nebija , kur to informāciju tvert . Bija izdevums Fiziskā kultūra un sports , taču nekas tāds , kas mani interesēja reportāžām , tur iekšā nebija . Tad bija laikraksts Sportiņš - tur varēja smelties dažādu statistiku , faktus un skaitļus , bet lielākoties , lai iegūtu informāciju , bija jātiekas un jārunā ar spēlētājiem , treneriem , dakteriem un tantiņām , kas Daugavas stadionā gatavoja tēju . Es šajā ziņā biju diezgan bailīgs . Domājot par to , kas notiks , ja pietrūks informācijas , centos to sagatavot teju dubultā . Un vajadzēja arī atrast kādu odziņu , kas būtu interesanta , nevis vienkārši informāciju , kuru var izlasīt vai atrast citur .
- Vai pieraksti , kurus gatavojāt , vēl kaut kur ir saglabāti ? - Ja tu man šo būtu jautājis pirms gadiem desmit , varētu atbildēt , ka - jā , bet šobrīd vairs praktiski nekas nav palicis . Varbūt kādas drumslas vēl varētu atrast , bet neko dižu . Es gan bez sporta esmu arī daudz ko citu komentējis - Dziesmu svētkus , dažādus citus svētkus un festivālus . Man vēl tagad mājās stāv Dziesmu svētku simtgades grāmata - to gan esmu saglabājis . Tā ir pilna ar pierakstiem , ar rezervēm un odziņām , kuras toreiz sniedzu klausītājiem .
- Varbūt ir bijušas kādas odziņas arī pašā darbā ? - Man bieži prasa , lai pastāstu kādu kuriozu no garās komentēšanas pieredzes , bet man nav nekādu kuriozu , nekā tāda . Acīmredzot vienmēr esmu bijis tik neinteresanti nopietns , tāpēc arī to kuriozu nav bijis . ( Smejas .) Tiesa , ir fakti . Viens interesants stāsts ir par reizi , kad biju Daugavai līdzi uz Taškentu . Toreiz komandai bija diezgan stingra disciplīna un viņus īpaši nelaida ārā no viesnīcas . Tad , pateicoties labajām attiecībām , mani izmantoja kā kurjeru šampanieša piegādē . Turklāt viņi toreiz dzīvoja otrajā stāvā , tāpēc šampanieša pudeles nācās mest augšā . Tāds grēks man ir , ko uz jaunības rēķina norakstīt . ( Smejas .) Vēl interesants fakts , ka pirmo interviju savā karjerā VEF laukumā man ir sniedzis futbolā visiem zināmais Jānis Mežeckis . Es zinu , ka viņš to ļoti labi atceras . Arī es to ļoti labi atceros , kā arī to , ka viņam toreiz bija divpadsmit gadu , viņš spēlēja futbolu , un es viņu kā pirmais žurnālists esmu nointervējis . Tagad to interviju skaits viņam noteikti jau ir tūkstošos .
- Radio nācies gan komentēt , gan gatavot reportāžas , ziņas un intervijas . Darbus nešķirojat vai tomēr kāda no lietām ir tuvāka sirdij ?
2017 # 3 (# 21 ) | www . lff . lv